Publicēts 7. maijā, 2009.
Atzīšos – iepriekšējās Latvijas eiroparlamentāriešu vēlēšanās es godīgi nobalsoju par Ģirtu Valdi Kristovski. Inteliģents, kārtīgs cilvēks, ar labām idejām, uzticīgs nacionālajai idejai, pēc maldu gadiem Latvijas ceļā – pārliecināts nacionālo interešu un ideju aizstāvis, spilgts apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedrs.
Varbūt pašlaik uz vietas viss izskatās citādāk, taču no Londonas tā vien liekas, ka pēc neglītās aizbēgšanas no
tēvzemiešu rindām Kristovska kungu kāds ir gluži vai samainījis. Kur palicis kādreiz inteliģentais cilvēks ar varbūt grūti realizējamām, varbūt gaisīgām, taču gaišām idejām?
Kamēr
tēvzemieši ievēro kaut kādus solīduma principus, viņu kādreizējā biedra vietā ir, atvainojiet, paprasts populists, kura priekšā var nobālēt pat «bezbremžu ekskavators» Šlesers. Izrādījies, ka Kristovska kungs ir gatavs solīt visu un visiem – nolipināt visas Rīgas miskastes, solīt atjaunot visu, no
vefa līdz
nafnafa mājiņai, solīt darbavietas, apkarot, cīnīties, atkal apkarot, apkarot – gluži kā tāds agrīnais
jaunlaicēns.
Uz to visu skatoties, sāk tiešām šķist, vai tikai gluži tāpat kā Štokenbergs Šķēlem, arī KRRRistovskis – kā esot visā nopietnībā rakstīts kādā plakātā – patiesībā nav kāds ŠleSSSera slēpts projekts?
http://bit.ly/16qHZ7